Kā Rībena rībināja

“Rudzupuķe var rakstīt savā pasē, ka ir magone, bet rudzupuķu lauks tāpēc nepaliks par magoņu lauku, drīzāk otrādi – tas būs magoņu lauks ar rudzupuķu nosaukumu un tikumiem.”

                                                                                                                                    Inguna Rībena

15.septembris. Saeima.

Liels troksnis, paaugstināti balsu toņi, sakāpinātas emocijas. Deputāti lemj par likumprojektu “Grozījums Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā”.

Strīdus ābols – vai ļaut Latvijas Republikas pilsonim ar vismaz 15 gadu stāžu mainīt pasē tautības ierakstu uz “latvietis” ?

Ko par šo saka deputāts Ingmārs Līdaka?

Lūk, patiešām krāšņa runa:  “…Raugiet, nu, nav jau man patiesībā nemaz žēl, ka, teiksim, Judina kunga pasē ierakstītu “latvietis”. Man patiešām nav žēl. Bet man ir ļoti žēl Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes ierēdņu, kuriem tagad būs jāpārbauda šī ieraksta “latvietis” pretendenta atbilstība – vai viņš ir vai nav piederīgs latviešu kultūrai.

Es pieļauju, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes ierēdnim būs jānoskatās, kā atbilstošais pretendents dejo plaukstiņpolku, jāpārbauda, cik tautasdziesmas šī persona ir iemācījusies, un tas varētu ierēdnim būt arī mazliet par smagu… …Redziet, Judina kungs, ar tām jūtām ir tā ļoti sarežģīti. Teiksim, jums būtu ļoti grūti noteikt, kādas ir manas patiesās jūtas attiecībā pret jums. (Starpsauciens: “Mīlestība!”) Jūs, protams, varat nojaust, kādas tās ir, ja jau es šeit stāvu, bet tās nu galīgi nav pierādāmas. Un līdz ar to, arī šis kritērijs – piederība latviešu kultūrai vai cilvēku sajūtas – nu nekādi nevar kalpot par pierādāmu faktu, pēc tam vēl varbūt pārsūdzamu, ja cilvēks pēkšņi būs apvainojies, ka viņa jūtas nebūs pareizi novērtētas… .”

Tālāk, Inguna Rībena: “…Novedot līdz absurdam Judina kunga priekšlikumu, teikšu tā: nu, tad uzņemsim Latvijā, teiksim, 20 miljonus imigrantu, pamācīsim latviešu valodu, diagnosticēsim viņu piederību latviešu kultūrai, un – latvietis gatavs! Un nebūs vairs jārisina demogrāfijas problēmas. Un kā gan šo piederību varētu diagnosticēt? Ar mērītāju uz rokas, vai viņam skrien skudriņas pār kauliem, dziedot “Saule, Pērkons, Daugava”? Absurds! Rudzupuķe var rakstīt savā pasē, ka ir magone, bet rudzupuķu lauks tāpēc nepaliks par magoņu lauku, drīzāk otrādi – tas būs magoņu lauks ar rudzupuķu nosaukumu un tikumiem. ..”

Andrejs Elksniņš: “Cienījamie kolēģi! Protams, bija ļoti interesanti uzzināt daudz ko jaunu par jaunlatviešiem un par ļoti vērtīgu diskusiju Gebelsa stilā, bet jautājums šeit absolūti ir cits.

Ko bija piedāvājis Judina kungs uz otro lasījumu un par ko mēs arī Saeimas Juridiskajā komisijā debatējām pirms otrā lasījuma? Mēs runājām par to, ka tādi kritēriji kā “piederīgs latviešu kultūrai”, “apzinās un vēlas publiski nostiprināt savu piederību latviešu tautai” ir absolūti abstrakti jēdzieni, abstraktas kategorijas, kuras nav iespējams absolūti nekādā veidā noteikt…”

Trokšņa daudz, jēgas nekādas.

Tātad šis priekšlikums tiek noraidīts un izņemts no likumprojekta.

Kopumā likumprojekts tiek pieņemts ar pārliecinošu balsu vairākumu.

Balsojums: http://titania.saeima.lv/LIVS12/SaeimaLIVS2_DK.nsf/0/E1327EDD85359A5CC225802F0078DC16?OpenDocument

Bet, kā izrādās, klusi, nemanāmi un bez liela trokšņa ir nobalsots par vienu vienīgu papildinājumu šajā likumā.

Tad man rodas jautājums, vai deputātu teiktais par rudzupuķēm, ierēdņiem, Gebelsu, abstraktām kategorijām, mērītāju uz rokas u.t.t. uz šo grozījumu neattiecas?

Tagad katrs termiņuzturēšanās atļaujas (TUA) saņēmējs varēs kļūt par latvieti?